Vai zem 50 000 eiro PVN reģistrācija nekad nav vajadzīga?
Ne vienmēr — un tieši šeit uzņēmēji iekrīt. Iekšzemes nodokļa maksātājs parasti var nereģistrēties PVN, kamēr attiecīgais iekšzemes apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 €. Bet pārrobežu darījumi to var iedarbināt agrāk. Saņemot ar nodokli apliekamus pakalpojumus no ārvalstu piegādātāja — piemēram, ārvalstu platformas maksas pakalpojumu — reģistrācijas pienākums var rasties arī zem 50 000 €. Tāpat preču iegāde no citām ES dalībvalstīm var radīt pienākumu, ja gada iegādes pārsniedz 10 000 €. Un uzmanieties ar veco skaidrojumu: kopš 2025. gada 1. janvāra slieksni rēķina par kalendāro gadu, nevis pēdējiem 12 mēnešiem.
📋 Noteikumi
- Iekšzemes apgrozījums līdz 50 000 € — parasti brīvs
- Rēķina par kalendāro gadu, ne 12 mēnešiem
- Pārsniedzot 50 000, bet ne 55 000 € — var atlikt
- Virs 55 000 € atlikšana beidzas
- Ārvalstu pakalpojumi var iedarbināt to agrāk
🔓 Izņēmumi
- ES preču iegāde virs 10 000 eiro gadā var radīt reģistrācijas pienākumu
- Mazam uzņēmumam ir īpašā PVN reģistrācijas kārtība, ieviesta 2025. gadā
- Ja apgrozījumu veido tikai likumā uzskaitīti atbrīvotie darījumi, 50 000 eiro pārsniegšana ne vienmēr rada pienākumu
⚠️ Sodi un sekas
Novēlota reģistrācija maksā ar atpakaļejošu spēku. Uzņēmums var kļūt atbildīgs par PVN par darījumiem, kuriem nodoklis jau bija jāpiemēro — un tam pievienojas nokavējuma sekas. Bet ir arī glābiņš. Kopš 2025. gada 1. jūlija mazam uzņēmumam ir īpašā PVN reģistrācijas kārtība: tas maksā PVN par saņemtajiem ārvalstu pakalpojumiem un ES iegādēm, bet nepiemēro parasto PVN saviem iekšzemes pārdevumiem. Cena par to: priekšnodokli atskaitīt nevar. Tāpēc tā nav pilna PVN reģistrācija un uzņēmumam ar lieliem atskaitāmiem pirkumiem var izrādīties neizdevīga — rēķiniet, nevis pieņemiet.
📎 Oficiālie avoti
- likumi.lv · Pievienotās vērtības nodokļa likums →
- VID · PVN maksātāju reģistrācija →
- VID · Īpašā PVN kārtība maziem uzņēmumiem →
❓ Biežāk uzdotie jautājumi
Vai zem 50 000 eiro var nereģistrēties?
Parasti var, ja attiecīgais iekšzemes apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz šo slieksni. Taču pārrobežu darījumi var radīt reģistrācijas pienākumu arī zem šīs summas.
Kā slieksni rēķina?
Kopš 2025. gada 1. janvāra to rēķina par kalendāro gadu, nevis par pēdējiem 12 mēnešiem. Vecākie skaidrojumi ar ripojošo 12 mēnešu periodu vairs nav aktuāli.
Vai ārvalstu platformas pakalpojums maina situāciju?
Var mainīt. Saņemot ar nodokli apliekamus pakalpojumus no ārvalstu piegādātāja, reģistrācijas pienākums var rasties arī tad, ja iekšzemes apgrozījums ir zem 50 000 eiro.
Kas notiek starp 50 000 un 55 000?
Pēc likuma nosacījumiem standarta reģistrāciju var atlikt līdz nākamā gada 1. janvārim, parasti piesakoties līdz 30. novembrim. Virs 55 000 eiro šī atlikšanas iespēja beidzas.
Kas ir īpašā PVN kārtība?
Mazs uzņēmums maksā PVN par ārvalstu pakalpojumiem un ES iegādēm, bet nepiemēro parasto PVN saviem iekšzemes pārdevumiem. Taču priekšnodokli tas atskaitīt nevar, tāpēc tā ne vienmēr ir izdevīgāka.
🔎 Bieži meklētais
Ko cilvēki meklē, kad nonāk šeit:
- “vai jaregistrejas pvn zem 50000”
- “pvn registracijas slieksnis”
- “kad obligati jaregistrejas pvn”
- “pvn slieksnis kalendara gada”
- “pvn par arvalstu pakalpojumiem”
- “eiropas savienibas pirkumi 10000 eiro”